Būsim reālisti: vērtējot aizvadīto gadu, dažas diagnozes izteikt ir priekšlaicīgi, citas – novēloti. 2016. gada notikumus un tendences vērtē Māris Zanders.
Premjeru Māri Kučinski var kritizēt par daudz ko, bet viņa rīcība, uzņemoties vienpersonisku atbildību par pašu zaļzemnieku laikus neatskārsto nodokļu ķezu, varbūt nedeva publiskus plusiņus, bet noteikti nostiprināja premjera autoritāti Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iekšienē un koalīcijā.
Pieļauju, ka vairums lasītāju vairs neatceras okupācijas perioda propagandas saukļus. Viens no tiem skanēja aptuveni tā: uzvarēsim pašreizējos sociālisma trūkumus ar vēl vairāk sociālisma. Ja apdomājas, lozungs skan, maigi sakot, noslēpumaini, – problēma tiek risināta (?), to pavairojot. Lai kā nu būtu, tas viss mazliet atgādina premjera mēģinājumus pēdējā brīdī koriģēt situāciju ar mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumu – to darot par spīti viena koalīcijas partnera iebildumiem.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) otrdien virzīs izskatīšanai Saeimas komisijās piedāvājumu atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām un palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15% bez koalīcijas partijas Vienotība atbalsta. Ja Vienotība otrdien no rīta sasauktajā frakcijas un valdes sēdē savu viedokli nemainīs, tad ZZS, visticamāk, pieņems priekšlikumu ar opozīcijas balsīm. Taču premjers pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka pagaidām valdības krīzes pazīmes nesaskata, otrdien lasāms avīzē Diena.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) budžeta sadalē piegāja atbildīgi visas valsts pašvaldību vajadzībām, aktualizējot līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību arī citu politisko spēku vadītajām pašvaldībām.
Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra būtu liela neziņa par jauno situāciju ar minimālajām sociālajām iemaksām, kādam bija jāuzņemas atbildība un tās jāapstādina, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pašmērķis nav par katru cenu pārspēt vietējā varā spēcīgo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), taču par ietekmes palielināšanu nākamā gada jūnijā pašvaldību vēlēšanās tā cīnīsies, laikrakstam Diena uzsver viens no LRA līderiem, Babītes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence.
Novembrī pieaudzis "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī nedaudz palielinājusies "Vienotības" popularitāte, liecina "Latvijas faktu" aptauja.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK balsos pret dublējošās normas atcelšanu par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem. Vienotība par šo jautājumu vēl lems.
Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) aizvadītās nedēļas nogalē Saeimas rezidencē Jūrmalā, Jūras ielā, sarīkoto privāto ballīti apmaksājis pats, lai gan no sākuma centies apgalvot, ka par šādu pasākumu neko nav zinājis, trešdienas rītā ziņo Latvijas avīze.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šaubās, vai partijas Saskaņa deputāti maz zina ne tikai valsts valodas alfabētu, bet arī "dzīves alfabētu".
Tā kā valdības partijas neveidos kopīgu sarakstu pašvaldību vēlēšanām Rīgā, tad arī Vienotība nevarēs nomainīt Rīgā pie varas esošos, aģentūrai LETA sacīja politoloģe Iveta Kažoka. Viņas vērtējumā valdību veidojošās partijas pašvaldību vēlēšanās Rīgā jau ir padevušās bez cīņas.