Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu drošība ir ievērojami uzlabojusies, jo NATO par to tagad rūpējas daudz nopietnāk, šādu viedokli Rīgas konferences laikā pauda Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.
Valsts drošības dienests (VDD) internetā konstatējis atsevišķus tiešus un netiešus aicinājumus pievienoties Krievijas algotņu grupējumam Vagner, aģentūra LETA uzzināja Latvijas specdienestā.
Valsts drošība ir nedalāma, un ir nepieciešams stiprināt iekšlietu dienestus, tai skaitā Valsts policiju, risinot cilvēkresursu piesaistes, atalgojuma sistēmas un darba vides uzlabošanas jautājumus, uzvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Latvijas bruņoto spēku gatavība ir atbilstoša esošajiem drošības riskiem, šādu vērtējumu intervijā TV3 pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA).
NATO samita Viļņā lēmumi Latvijas drošībai un aizsardzībai vērtējami ar lielu plus zīmi, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Gadiem ilgā nespēja izbūvēt valsts robežu ir nožēlojama, uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, piebilstot, ka šī nespēja diskreditē valsts varu Latvijas sabiedrības acīs.
Par Latvijas vietu pasaules drošības kartē, Ziemeļatlantijas alianses iekšējām pretrunām un Krievijas militāro potenciālu – ar Leidenes Universitātes docentu Lūkasu Milevski sarunājas Andis Sedlenieks.
Saeima ceturtdien apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju. Koncepcijā cita starpā norādīts, ka interesi par Latvijas aizsardzības spējām un situāciju pierobežā izrāda ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu specdienesti, konkrētas valstis gan neminot.
Latvija vienmēr bijusi kādu interesējoša ģeogrāfiska vieta, ceturtdien, debatējot par jauno Nacionālo drošības koncepciju, Saeimā sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Valdības otrdien apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) iezīmētas septiņas valsts apdraudējuma formas un prioritārie pasākumi to novēršanai. Ja iepriekšējā koncepcijā 2015. gadā Krievija tika pieminēta 43 reizes, vēl iepriekšējā 2011. gadā – tikai piecas reizes, tad jaunākajā dokumentā – jau 66. "Tas vien liecina par to, par ko ir koncepcija. Visa pamatā – par Krieviju," Dienai vērtē ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns, atzīstot, ka saturiski koncepcijā praktiski nekā "diži jauna" neesot, izņemot lielākas uzmanības pievēršanu mediju situācijai un informatīvajai telpai, droniem un 5G. Taču iztrūkst kritisku vārdu pašai aizsardzības nozarei, kurai nevedas ar iepirkumiem, kā arī nav definēta Ķīnas pieaugošā ietekme.
"Karošu, [darīšu] to, kas būs no manis prasīts konkrētajā gadījumā, bet es nekur prom nebēgšu," atbildot uz Dienas jautājumu par rīcību kara gadījumā, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!). Ministri pirmdien notikušajā pirmajā darba grupas sanāksmē vienojušies par tālāko rīcību visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidei Latvijā. Tuvākajā laikā paredzētas krīzes situācijas mācības ministriju vadītājiem un valdības pārstāvjiem, par kurās gūtajiem secinājumiem spriedīs 17. jūnijā. Savukārt līdz rudenim plānots izveidot informatīvos bukletus un materiālus internetā iedzīvotājiem. Sistēmas izveidē tiks piesaistīti arī starptautiskie eksperti, tostarp no Somijas.
