Par Ziemeļu jūras ceļu tradicionāli tiek uzskatīts ap 5600 kilometru liels attālums no Jaunās zemes arhipelāga līdz Beringa jūras šaurumam pa Ziemeļu ledus okeāna jūrām un arī Klusā okeāna Beringa jūru.
Pēdējā laikā izskanējuši dažādi, pat pretēji viedokļi par dzelzceļa elektrifikāciju un tās nepieciešamību. Gatavojoties domnīcas Certus forumam, veicu pētījumu par nozares konkurētspēju un tās iespējamajiem attīstības scenārijiem. Pētījums liecina, ka, īstenojot elektrifikācijas projektu, ir vairāk potenciālo ieguvumu nekā zaudējumu.
Pieaugot dažādu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomam, radusies labvēlīga augsne tam, lai palielinātos pieprasījums pēc kuģu pārvadājumiem. Augošais pieprasījums vienlaikus ir dzinulis pārvadātājiem kāpināt savu pakalpojumu cenas, vienlaikus potenciāli vairāk pelnīt, kas savukārt veicina ieguldītāju intereses pieaugumu par šo uzņēmumu vērtspapīriem biržā.
Pēc termināļa pirmās kārtas pabeigšanas šāgada sākumā, investējot 34 miljonus eiro, RBT termināļa pašreizējā jauda ir ap vienu miljonu tonnu dažādu beramkravu gadā. Uzbūvējot otro noliktavu, kā arī uzstādot vēl vienu kraušanas iekārtu, šīs jaudas dubultosies. Patlaban sākta termināļa būvniecības otrā kārta.
Eiropas Komisija (EK) ir noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.
Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008. gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi, Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā. Latvijas Ārlietu ministrija piektdienas laikā aģentūrai LETA to nav apstiprinājusi.
Meklējot efektīvākos un drošākos preču transportēšanas maršrutus no Āzijas uz Eiropu, kravu īpašnieki un dažādu valstu tranzīta nozares pārstāvji aizvien būtiskāku lomu šajā sistēmā atvēl Latvijai, tajā skaitā Rīgai. Latvijā ir visi priekšnoteikumi, lai mūsu valsts kļūtu par ietekmīgu un nozīmīgu tranzīta mezglu Ķīnas un arī Indijas satiksmē ar Eiropu, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) rīkotajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi uzsvēra eksperti no Vācijas, Ķīnas, Indijas un Latvijas.
Neraugoties uz to, ka šis gads Latvijas tranzīta nozarei sācies ar izaugsmi, palielinoties gan dzelzceļa pārvadājumu, gan ostās pārkrauto kravu apjomiem, kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pienesums valsts ekonomikas struktūrā, visticamāk, būtisku izaugsmi nepiedzīvos.
'Trešdien, 2.augustā, Rīgā pirmo reizi pēc četru gadu pārtraukuma tikās VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) un AAS Rossijskije žeļeznije dorogi (Krievijas dzelzceļš) darba grupa, kuru vadīja Krievijas dzelzceļa viceprezidenta Pāvels Ivanovs, LDz prezidents Edvīns Bērziņš un LDz viceprezidents Ēriks Šmuksts, lai apspriestu līdzšinējo sadarbību un iespējamo sadarbības attīstību nākotnē. Darba grupas tikšanās notikusi Dzelzceļnieku dienas un Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas priekšvakarā.
Ar akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdība pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam. Cerētā nodokļu ieņēmumu kompensācijas vietā Latvija var ievērojami samazināt tās nozares konkurētspēju, kura gadā mūsu ekonomikā ienes vienu miljardu eiro.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien atklājot konferenci Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, uzsvēra, ka transporta nozare Latvijai ir īpaši nozīmīga.