Tikko aizvadīts otrs siltākais gads Latvijas vēsturē, taču kas pērn laikapstākļos bijis atzīmējams un vērā ņemams priekšdienām? Uz kādiem jautājumiem varēsim atbildēt jau šajā, 2025. gadā? Un vai saules mums kādreiz būs vairāk?
"Nīderlandē, kas tiek uzskatīta par velo paradīzi, lietaino dienu skaits īpaši ziemas sezonā ir krietni lielāks nekā pie mums, tur arī regulāri ir stiprs vējš, bet mēs redzam, ka tas īpaši neattur cilvēkus no braukšanas ar velosipēdu. Jo tas lielā mērā ir pārliecības, kultūras, attieksmes jautājums. Joprojām liela daļa cilvēku Latvijā uztver to, ka jātiecas uz komfortu, ko dod mašīna," intervijā Romānam Meļņikam par velobraukšanas apstākļiem arī tam šķietami nepiemērotā sezonā stāsta Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Bija vērts divus gadus ciest un pārdzīvot Jāņus, kuros laikapstākļi daudz neatšķīrās no Ziemassvētkiem, lai šogad pelnīti Jāņu brīvdienās izbaudītu karstu vasaru un, iespējams, piedzīvotu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē karstāko Jāņu dienu.Līdz šim visaugstākā gaisa temperatūra 24. jūnijā fiksēta 1935.
Ik gadu vairākumam cilvēku līdz Jāņiem sāk šķist, ka vasaras nebūs, - laiks reti ir stabili silts un saulains, biežāk vēss, vējains un ar lietu, tomēr bažām nav pamata. Jūnijs Latvijā parasti ir vēss, un pat ne visā valstī iestājas meteoroloģiskā vasara, piemēram, Ziemeļkurzemē tā visbiežāk sākas jūlija pirmajā nedēļā, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs 15 grādiem.
Aizvadīto triju ziemas mēnešu vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,6 grādi, kas ir par 3,3 grādiem siltāks nekā klimatiskā norma jeb vidējais rādītājs laika posmā no 1960. līdz 1990. gadam. Lieki piebilst, ka ziema bija neparasti silta. Pat Vidzemes augstienē, Latvijas slavenajā "aukstuma polā" Zosēnos, šoziem fiksētā zemākā gaisa temperatūra bija tikai -21,8 grādi.
Pagājušās nedēļas nogalē lielākajā Latvijas daļā uzsniga pirmais sniegs. Tas notika vēlāk nekā parasti, taču agrāk nekā pērn. Saskaņā ar vairākuma ārvalstu meteodienestu ilgtermiņa prognozēm līdzīga būs arī šī ziema - siltāka nekā vidēji, bet aukstāka par pagājušo, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Nereti varam lasīt skaļus mediju virsrakstus par to, ka
piedzīvosim bargāko ziemu 100 gadu laikā vai karstāko vasaru
Latvijas vēsturē... Dažkārt šīs prognozes piepildās, dažkārt tieši
pretēji - liek apšaubīt meteoroloģisko novērojumu precizitāti. Par
to, cik ļoti varam uzticēties ikdienas un ilgtermiņa laika ziņu
prognozēm, Dabas Diena jautā LTV laika ziņu redaktoram un
meteorologam Tomam Bricim. Viņam pieder arī pašam sava
meteoroloģiskā stacija, kas šobrīd novietota uz Teikas vidusskolas
jumta.
