Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šī gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, daudzviet audzis vietējo studentu skaits, taču lielu atšķirību viņu izvēlētajās studiju programmās nav. Tajā pašā laikā samazinājies ārvalstu studētgribētāju skaits, jo viņiem Covid-19 krīzes dēļ jāsaskaras ar lieliem ceļošanas ierobežojumiem un komercreisu nepieejamību.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem lūdz piešķirt kopumā 3 671 052 eiro, lai palielinātu stipendiju apmēru un to saņēmēju skaitu, kā arī nodrošinātu līdzfinansējumu dalībai Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās, paredz valdības dienaskārtībā iekļautie rīkojuma projekti.
Absolventiem vidējā kredīta atmaksas summa mēnesī ir 25 eiro, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023. gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu, paredz otrdien valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi un jaunais doktorantūras modelis, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Plānots, ka atbalstam studējošajiem un jaunajiem speciālistiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu atvēlēt 13 miljonus eiro, tostarp palielinot šobrīd pieejamās valsts budžeta stipendijas studentiem ar augstākajiem akadēmiskajiem rādītājiem, šādu plānu Latvijas Studentu apvienības (LSA) domes sēdē prezentējis IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).
Rīkojot tiešsaistes akciju #GribuStudēt, studenti norāda ne tikai uz problēmām augstākajā izglītībā krīzes laikā, bet arī uz ilgstoši nerisinātiem jautājumiem. Tie vienmēr atlikti malā, bet pandēmijas laiks parādījis, ka beidzot arī tiem būtu jāpievēršas.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas marta vidū arī augstskolās studijas notiek attālināti, un tas licis gan izglītības iestādēm, gan mācībspēkiem un studējošajiem saskarties ar virkni sarežģījumu.
Ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 saslimušo skaits Latvijā pagaidām pieaug salīdzinoši lēnā tempā un vienmērīgi. Pretēja aina Eiropā paveras Itālijā un Spānijā, kur saslimušo skaits ik dienas joprojām pieaug par vairākiem tūkstošiem. Arī citviet pasaulē Covid-19 izplatība šobrīd ir visai grūti kontrolējama. Šādos apstākļos vairāki ārvalstu studenti, kuri šajā semestrī Latvijā studēja apmaiņas programmā Erasmus+ , izvēlējušies palikt šeit, nevis atgriezušies dzimtenē. Lai gan pašreiz nav zināms, kad tiks atjaunoti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, daudzi ārvalstu studenti šādu lēmumu pieņēmuši, jo uzskata, ka Latvijā šobrīd ir drošāk