Tā sauktajās aplokšņu algās 2016. gadā vispārējā nodokļu režīmā strādājošie negodīgie uzņēmēji izmaksājuši 940 miljonus eiro, trešdien īpaši sasauktā preses konferencē atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. "Papildus vēl gan jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā," pauda VID eksperte, vienlaikus piebilstot, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā, izvairoties no nodokļu nomaksas, algās izmaksāti 17 miljoni eiro.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtībā un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanai un administrēšanai.
Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem cels vietējo augļkopju un dārzeņkopju konkurētspēju, parakstot sadarbības memorandu par samazinātās 5% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē atbalstīja virkni ministriju iesniegto prioritāro pasākumu 2018.gada budžetā, tostarp nodrošinot atalgojuma pieaugumu augstskolu pedagogiem, piemērojot samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kā arī nodrošinot pabalsta pieaugumu daudzbērnu ģimenēm, šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi septiņu personu grupu, kas, izmantojot kādu būvniecības uzņēmumu, izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas vairāk nekā 826 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.
Kopš pērn 1. jūlijā arī graudu nozarē tika ieviesta reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība, situācija nozarē būtiski uzlabojusies, jo ir izskausta dažāda veida shēmošana, lai izvairītos no PVN nomaksas valsts budžetā, uzskata Dienas aptaujātie nozares uzņēmēji.
Neraugoties uz to, ka valdības koalīcija pagājušajā nedēļā vienojās par sociālo iemaksu palielināšanu, lai rastu naudu veselības aprūpei, vēl nesen valdības centieni atrast naudu šim mērķim sliekušies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas virzienā, palielinot apmēru par vienu procentpunktu. Tādējādi nodokļa bāzes likme atgrieztos 22% līmenī.
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv savākti 10 000 parakstu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu veselīgai pārtikai, kā arī PVN palielināšanu neveselīgai pārtikai. Parakstu vākšana, ko ierosināja Jānis Vanags, noritēja nepilnu pusotru gadu. Iniciatīvā pausta vēlme samazināt PVN veselīgai pārtikai un kompensēt šo samazinājumu, palielinot PVN produktiem, kuri ikdienas uzturā nav nepieciešami un mēdz būt pat neveselīgi.
Turpmāk netiks skatīts jautājums par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšanu medikamentiem, bet meklēts cits risinājums veselības nozares finansēšanai, otrdien pēc koalīcijas partneru sēdes atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Biedrības Aptieku īpašnieku asociācija, Latvijas Farmaceitu biedrība un Aptieku biedrība kategoriski iebilst pret ieceri palielināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem no 12% līdz 21%, portālu Diena.lv informēja nozares pārstāvji, kas norāda, ka Latvijā jau šobrīd ir visaugstākā PVN likme medikamentiem starp Baltijas valstīm: Igaunijā zālēm PVN ir 9% un Lietuvā 5%.
