Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) deviņām partijām trešdien kopumā pārskaitījis 2 197 574 eiro lielu valsts finansējumu, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Politiskajām partijām, kuras saņems finansējumu no valsts budžeta, būs liegts saņemtos līdzekļus izmantot, lai iegādātos "pārmērīgi dārgas" lietas vai pakalpojumus, paredz Tieslietu ministrijā topošo Politiskajām organizācijām (partijām) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma noteikumu projekts.
Novembrī turpināja samazināties partijas Saskaņa reitings un tas ir sasniedzis šogad zemāko rādītāju, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma, atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.
Koalīcija vienojusies par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.
13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai Saskaņa , bet vismazāk partijai Jaunā Vienotība (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro, aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijā.
Partijas oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā līdz šim deklarējušas 1,3 miljonus eiro lielas līgumsaistības, aģentūra LETA noskaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Ventspilī ceturtdien nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem, vēsta partijas pārstāve Inese Ozoliņa.
Vaimanātāju un činkstētāju izdomāts stereotips, ka neviens godīgs cilvēks politikas dubļos negrib iekšā līst. Neko negūs, vien apcūkos savu nātno, godīgo uzvalciņu. Tādas runas piedien kompleksainiem neveiksminiekiem vai... bail pat teikt – iespējamiem Kremļa aģentiem.
Strauji samazinās uzņēmēju vērtējums par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) darbu, savukārt Vienotība joprojām saņem nesekmīgu vērtējumu, secināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā biedru aptaujā.
Bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) startēs Saeimas vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu. Pēc sarunām ar citiem politiskajiem spēkiem tādu lēmumu šonedēļ pieņēmusi partijas valde, kuras priekšsēdētājs Bordāns Dienai paskaidroja, ka partijai ir būtiskas nacionāli konservatīvās vērtības un sava pozīcija, kas orientēta uz jaunu politisko kultūru. Var secināt, ka sabiedrotos šīs politikas īstenošanā nav izdevies atrast.
Politologi, iespējams, dusmosies par šādiem salīdzinājumiem, tomēr daži procesi pēdējos gados partiju dzīvē Vācijā varētu būt noderīgi kā viela pārdomām arī politiķiem Latvijā... Tātad Vācijā vienai no t. s. lielajām partijām, Kristīgajiem demokrātiem, ilgstoši un arī samērā loģiski mazākais partneris koalīciju veidošanā bija Brīvie demokrāti.
Ja par lēmumu startēt Saeimas vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu, nevis kopā ar Eināra Repšes vadīto partiju Latvijas attīstībai (LA) kāds bija pārsteigts, viņš nepazīst Reģionu aliansi, pēc tās sēdes Dienai sacīja Mārtiņš Bondars. Viņš bija Latvijas Reģionu apvienības saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās un būs premjera kandidāts Saeimas vēlēšanās, pirmdien raksta laikraksts Diena.