Gada vidējā inflācija šogad Latvijā nedaudz pārsniegs 0%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām oktobrī.
Augustā vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī cenu kāpumam atpūtai un kultūrai.
Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju - inflācija sasniedza 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Cenu līmenis maijā gada griezumā samazinājās par 0,8%, tāpat kā iepriekšējā mēnesī. Taču nav šaubu, ka tas ir bijis dziļākais punkts deflācijas periodā, kuru izraisīja globālais izejvielu cenu kritums kopš 2014.gada. Jau jūnijā deflācija gada griezumā noteikti ir mazāka, bet jūlijā varētu atgriezties inflācija.
Cenu līmenis martā pret februāri pieauga diezgan krasi, par 0,7%. Kā jau ierasts, sezonālu faktoru dēļ šajā laikā kāpj pārtikas un apģērbu cenas. Apģērbu sadārdzinājums pat ir bijis neparasti liels šim mēnesim, par 9,9%. Naftas cenu nelielas atgūšanās dēļ par 0,6% pieauga transporta izmaksas. Akcīzes likmju dēļ dārgāks kļuva alkohols.
Novembrī vidējais patēriņu cenu līmenis nav mainījies gan attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, gan iepriekšējo gadu. Mēneša griezumā cenas galvenokārt stutējis sezonāls kāpums dārzeņu cenās par 12,4%. Taču šo kāpumu kompensējuši lētāki tūrisma pakalpojumi (novembrī cenu samazinājums par 6,8%), apģērbs un apavi ( -1,1%), kā arī mājas uzkopšanas preces (-2,1%).
Šā gada aprīlī patēriņa cenas palielinājās par 0,6%. Liela ietekme bija sezonālajam faktoram, respektīvi, cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, jo veikalu plauktos turpināja parādīties jaunās kolekcijas, un pārtikai. Tāpat cenu kāpumu veicināja veselības aprūpes un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu, kā arī alkohola un tabakas sadārdzināšanās.
2015.gads Latvijā sākās ar deflāciju, taču tagad gada inflācija sasniegusi 0,5% un turpmākajos pāris mēnešos vēl pieaugs. Līdz ar siltuma tarifu maiņu tā atkal pazemināsies jūlijā, bet tad atsāks diezgan strauju augšupceļu. Tuvākajos mēnešos būs vairāki diezgan spēcīgi inflāciju veicinoši faktori. Naftas cenas aprīlī strauji pieauga, un to ietekme uz patēriņa cenām Latvijā maijā būs diezgan spēcīga.
Latvija ir palikusi pēdējā Baltijas valsts, kurā decembrī vēl nebija deflācijas, runājot par cenu izmaiņām gada griezumā, bet iespējams, ka deflācija ir sākusies janvārī. Tas varētu būt noticis par spīti elektrības tirgus liberalizācijai. Pārējo preču un pakalpojumu cenu virzība ir izteikti lejupvērsta, decembrī cenas pret novembri samazinājās par 0,6% un tā bija lielākā mēneša deflācija decembrī līdz šim.
Aizvadītā mēneša laikā patēriņa cenu līmenis bija tik stabils, cik vien tas var būt, nemainoties salīdzinājumā ar septembri. Taču ļoti strauji mainījās apstākļi, kas noteiks cenu līmeni Latvijā nākamgad. Tas, protams, ir saistīts ar visnotaļ dramatiskajiem notikumiem pasaules naftas tirgū.DNB bankas naftas tirgus eksperti Norvēģijā, kuriem par šo tēmu šis un tas ir zināms, sagaida, ka naftas cenas 2014.
Septembrī cenas uzrādīja visai strauju kāpumu, vidējam līmenim mēneša laikā pieaugot par 0,5%. To galvenokārt noteica cenu palielināšanās precēm (+0,7%), kamēr pakalpojumiem tas palika nemainīgs. Izmaiņas virzīja visai iespaidīgais sezonālais cenu kāpums apģērbam un apaviem. Tāpat palielinājās cenas alkoholam un tabakai, kā arī personīgās aprūpes precēm, atpūtai un kultūrai.
Septembrī patēriņa cenas palielinājušās par 0,5% salīdzinājumā ar augustu, gada laikā tās augušas par joprojām pieticīgu 1%. Salīdzinot ar septembri pērn, cenu kāpumu virzījusi dārgāka atpūta - cenas augušas ar mājokļu uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem, viesnīcām un restorāniem, kā arī kultūras pakalpojumiem.