Aprit tieši divi mēneši, kopš pašvaldības sākušas strādāt jaunajās robežās, ievēlot savu vadību. Sākot darbu, netika slēpts, ka ir ļoti daudz nezināmā un varētu rasties dažādi sarežģījumi, risinot līdzšinējo novadu apvienošanas tehniskās un organizatoriskās problēmas.
Valsts līdz šī gada 31. decembrim turpinās finansēt līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem. Par to Saeima nobalsoja trešdien, 4. augustā, galīgajā lasījumā pieņemot par steidzamiem atzītos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka pabalstu saistībā ar Covid-19 var saņemt līdz 30. jūnijam. Tiesa, Dienas aptaujāto pašvaldību pārstāvji atzīst, ka šī veida pabalstu iedzīvotāji neprasa un daudz vērtīgāks būtu valsts līdzfinansējums citos gadījumos.
Lai pildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu Ozolnieku un Ilūkstes novada lietās, kas paver plašāku jautājumu par novadiem bez nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina uz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām piecas valstspilsētas – Liepāju, Ventspili, Rēzekni, Daugavpili un Jelgavu – apvienot ar apkārtējiem novadiem. Līdz tam jaunievēlētās pašvaldības turpinātu darbu esošajās robežās, taču paplašinātu sadarbību ne vien pašlaik noteiktajās jomās – izglītībā, civilajā aizsardzībā un atkritumu apsaimniekošanā –, bet arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā, saimnieciskajos jautājumos, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzībā.
Vakar visās pašvaldībās, kurās šovasar notika vēlēšanas, atbilstoši likumam tika rīkotas pirmās domju sēdes jaunajā sastāvā un izraudzīti priekšsēdētāji un to vietnieki. Daudzviet deputāti tika arī līdz pastāvīgo komiteju apstiprināšanai un izraudzījās izpilddirektorus. Tādējādi uzsākts darbs jaunajās pašvaldībās, kādas tās izveidotas pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR).
Par pašvaldību gatavību dzīvei jaunajos novados, ES Atveseļošanas fonda līdzekļu apguvi un bažām par investīciju nevienlīdzīgu sadali Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.
Gatavojoties jūnija pirmajā sestdienā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprinājusi kārtību balsošanai ārtelpās, kas dod iespēju pašvaldības vēlēšanu komisijām pie vēlēšanu iecirkņa izveidot speciālu vietu balsošanai automašīnās.
No nākamās pirmdienas 1.-6.klases un 12.klases, kā arī 7.-9.klases un 10.-11.klases pēc rotācijas principa klātienē varēs mācīties 29 pašvaldībās, kas ir vēl par 15 pašvaldībām mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākā informācija.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress pirmo reizi notika virtuālajā vidē, gan nemainot dažas tradīcijas, piemēram, noslēgumā atskaņoja dziesmu Nevis slinkojot un pūstot. Partijas priekšsēdētāja amatu saglabāja Armands Krauze, un viņa pirmā vietnieka krēslā pārliecinoši noturējās viens no partijas ilggadējiem līderiem Augusts Brigmanis, otrais vietnieks būs Saeimas deputāts Viktors Valainis. Iepriekš vietnieka amatu ieņēmušais Ringolds Arnītis zaudēja gan partijas priekšsēdētāja, gan vietnieku vēlēšanās un beigās netika ievēlēts arī valdē kopumā.
Šodien valdība pieņēma kārtību, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus.
Neskatoties uz iepriekš pausto skepsi, koalīcija tomēr vienojusies, ka iedzīvotāju padomes jaunveidojamos novados būs tieši vēlētas, kā uz to uzstāja Valsts prezidents Egils Levits. Tai pašā laikā paredzēts, ka padomes vēlēšanām jāreģistrējas vismaz 10% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ja ne, padomi no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem ievēlēs pašvaldības dome. Tāpat noteikti griesti, kurās pašvaldībās šāda padome jāievēlē obligāti.
Pašvaldības, kurās ir zemi Covid-19 saslimstības rādītāji, būtu gatavas lemt par klātienes mācību atsākšanu vismaz pirmajās sākumskolas klasēs. Taču tikai tādā gadījumā, ja būs skaidri noteikti kritēriji. Vietvaras nevēlētos atkal piedzīvot ko līdzīgu kā pagājušajā piektdienā, kad valdība pēkšņi izlēma pirmo divu klašu skolēniem neatļaut atgriezties skolu solos, kā vēl nedēļas sākumā bija paredzēts.
No tā dēvētās atveseļošanās naudas, kas tiek dalīta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, 82 miljonus eiro atvēlēs, lai pašvaldības varētu uzbūvēt jaunus industriālos parkus. Taču jau šobrīd vairākām pašvaldībām ir problēmas ar nomnieku atrašanu līdzīgiem objektiem, kas jau ir uzcelti ar Eiropas fondu atbalstu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
