Tam, ka Ukrainas karaspēks atkāpies no Avdijivkas, nebūs būtiskas stratēģiskas ietekmes uz situāciju, intervijā Radio Brīvība sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs iebildis pret ideju, ka pašreizējā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena varētu kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, ziņo vācu mediji.
ASV senatoru no abām partijām delegācija svētdien ieradās oficiālā vizītē Budapeštā un aicināja Viktora Orbāna valdību nekavējoties ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO, tomēr Ungārijas valdība atteica tikšanos ar ASV delegāciju.
NATO aizsardzības ministru sanāksmē nolemts attīstīt NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, tajā skaitā Baltijas valstīs, turklāt Kanāda nolēmusi 188 miljonus eiro ieguldīt jauna militārā aprīkojuma iegādei Kanādas vadītajai NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
ASV vēstniece NATO Džuliana Smita otrdien paziņoja, ka negaida, ka alianse šā gada jūlijā Vašingtonā gaidāmajā samitā aicinās Ukrainu kļūt par NATO dalībvalsti.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, pirmdien paziņojis, ka savas prezidentūras laikā viņš padarījis NATO spēcīgāku.
Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par palīdzības nesniegšanu NATO dalībvalstīm Krievijas uzbrukuma gadījumā ir daļa no Trampa priekšvēlēšanu kampaņas, kas vērsta pamatā uz ASV sabiedrību, sarunā ar aģentūru LETA pauda politikas zinātnes doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
NATO nevar būt "a la carte" savienība, kurā dalībvalstis izvēlas sev derīgas saistības atkarībā no prezidenta iegribām, pirmdien paziņojis Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un ASV prezidents Džo Baidens svētdien nosodīja bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, ka viņš neaizstāvētu alianses dalībvalstis, kas nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.
Pēdējā laikā publiskajā telpā nereti dzirdamie pieļāvumi par kara iespējamību starp NATO un Krieviju pamatā ir vērsti uz Rietumu sabiedrībām un to mobilizēšanu, jo tās "sāk pagurt" no Ukrainas atbalstīšanas, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.