"Ja tantiņa Stradiņa slimnīcas teritorijā pienāk man klāt un jautā krieviski – vai jūs nezināt, kā tikt uz to vai to nodaļu, es automātiski pārslēdzos uz krievu valodu. Un tas mani pašu šausmīgi kaitina," atzīst Dailes teātra direktors, uzņēmējs Juris Žagars, uzsverot, cik ļoti svarīgi latviešiem ir ieturēt konsekventu valodas disciplīnu.
Lemjot par izmaiņām kārtībā, kādā bērnus uzņem pirmajās klasēs, Rīgas domes sēdē trešdien notika karsta diskusija par skolu pāreju uz latviešu mācību valodu.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kuros Iekšlietu ministrija (IeM) rosina noteikt nelielus atvieglojumus uzturēšanās atļauju pagarināšanai Krievijas pilsoņiem.
Obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai līdz šim pieteikušies 8000 Krievijas pilsoņu, bet tikmēr valsts iestādes jau tagad gatavojas iespējamām tiesvedībām saistībā ar regulējumu par šādas prasības nepieciešamību, izriet no atbildīgo amatpersonu paustā otrdien Saeimas komisijā.
Lai izvairītos no liekām rindām, pirmajiem valodas pārbaude būtu jākārto tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem beigusies uzturēšanās atļauja, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Saeima šodien noraidīja kolektīvo iniciatīvu par Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi.
2022.gada vārda un nevārda titulam interesenti piesaka arī tādus vārdus kā "orki", "okupekļi" un "vate", informēja Rīgas Latviešu biedrības (RBL) Latviešu valodas attīstības kopa.
Valsts valodas pārbaudījumu kārtošanas veicināšanai būtu jāsaglabā šim procesam noteiktie termiņi attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, secināms no Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājas Lienes Voroņenko paustā šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.
Jau divdesmito gadu risinās akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens, līdz 20. janvārim aicinot ikvienu iesūtīt savus variantus šīm nominācijām. "Akcijas mērķis jau nav tikai aktualizēt vārdus, kuri būtu vēlami latviešu valodā vai, tieši otrādi, kuri būtu nevēlami, bet arī rosināt cilvēku interesi par latviešu valodu un to, kā mēs vispār runājam," saka viena no akcijas rīkotājām – Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Poriņa
Šogad par valsts valodas nezināšanu administratīvi sodīti 166 pedagogi, aģentūru LETA informēja Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.