Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija aicina iedzīvotājus uzmanīties no nelicencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri interneta sludinājumos piedāvā izsniegt auto līzingu vai kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu.
Lai gan Covid-19 globālās pandēmijas ietekmē ekonomiskā situācija Latvijā un arī kopumā pasaulē ir ļoti nestabila, hipotekārā kreditēšana nav apstājusies. To Dienai apstiprina vairāku banku pārstāvji.
Pašlaik četras Latvijas lielākās komercbankas – Swedbank, SEB banka, Luminor un Citadele – ir jau teju 10 000 privātpersonām piešķīrušas kredītbrīvdienas. Tās piešķirtas gan par hipotekārajiem, gan patēriņa, gan studējošā kredītiem, gan līzingiem. Kredītbrīvdienu atteikumu īpatsvars ir gana neliels.
AS 4finance kopš marta vidus ir ieviesusi vēl stingrākus kreditēšanas izvērtēšanas nosacījumus, samazinājusi maksimālās izsniedzamās summas un turpina piedāvāt maksājumu pārcelšanu periodā līdz pat 60 dienām, informē kompānijas pārstāvis Artūrs Čakars.
Ekonomiskās krīzes atnākšana tradicionāli iezīmējas ar naudas plūsmu samazināšanos tautsaimniecībā. Šajā laika posmā risku pieaugumu saskata arī bankas un citi kredītu devēji, aizdevumus izsniedzot piesardzīgāk un tiem palielinot riska piecenojumu. Tādējādi, piemēram, pagājušajā – 2009. gada – krīzē gados pirms krīzes dāsni un bez lielām pārdomām izsniegtie aizdevumi pēkšņi kļuva nepieejami vai arī pieejami, bet ļoti dārgi. Vismaz pagaidām bankas sola turpināt finansēt ekonomiku, un tas lielā mērā arī noteiks, cik viegli vai smagi pārdzīvosim šo pasaules ekonomisko krīzi.
Lai sniegtu operatīvu un izsmeļošu informāciju visiem uzņēmējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 pandēmija, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) no šī gada 25. marta sāk darboties īpaši tam izveidota atbalsta tālruņa līnija 67120020, portālam Diena.lv pavēstīja VID.
Kredītņēmēju interese par kredītbrīvdienām saistībā ar Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi ir gana liela, Dienai apliecina lielākajās bankās. Par kredītsaistību atlikšanu interesējas gan privātpersonas, gan uzņēmēji. No banku atbildēm iezīmējas skaidras tendences: privātpersonu grūtību veikt kārtējos kredītmaksājumus galvenie iemesli ir darba zaudēšana, atrašanās bezalgas atvaļinājumā, dīkstāve, kā arī pieprasījuma krass samazinājums individuālajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Banka Luminor īpaši atzīmē, ka biežāk kredītbrīvdienas nepieciešamas pašnodarbinātajām personām, individuālajiem komersantiem un mikrouzņēmējiem.
Krīze raisa bažas par bankrotiem kredītu parādu dēļ. Vai bankas ir gatavas būt solidāras ar klientiem – Rūtas Kesneres intervija ar Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Sanitu Bajāri.
Kredītiestāžu aizdevuma portfeļa kritums ir daudz apspriesta tēma jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes 2009. gadā, tomēr nākas secināt, ka šīs tēmas aktualitāte mazāka nekļūst.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā liecina, ka šādu situāciju galvenokārt ietekmējusi valsts kopējā ekonomiskā izaugsme, kas, lai gan kļuvusi lēnāka, joprojām ir pozitīva un atspoguļojas iekšzemes kopprodukta (IKP), uzņēmumu peļņas un uzkrātā kapitāla pieaugumā. Tiesa, kopumā uzņēmumu spēja aizņemties joprojām ir krietni lielāka nekā vēlme saņemt aizņēmumu. Savukārt banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus, lai gan joprojām ir augstāka nekā pirms desmit gadiem, nozarē piedzīvoto strukturālo pārmaiņu ietekmē šogad sarukusi, indeksa prezentācijā norādīja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.
Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās jau kādu brīdi liek domāt, ka izpaliks centrālo banku iepriekš izvirzītie mērķi procentu likmju pieaugumam.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu Par 2019. gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem, kurā piedāvāts pārskatīt ierobežojumus pašvaldībām aizņemšanās jomā.
