Serbija un Kosova sper pirmos soļus tiešas aviosatiksmes atjaunošanai
Serbija un Kosova spērušas pirmos soļus, lai ASV atbalstītas vienošanās ietvaros atjaunotu tiešos lidojumus starp galvaspilsētām.
Kosova
Bijušajam Kosovas ministram piespriests divu gadu cietumsods par naida kurināšanu
Kosovas tiesa ceturtdien piespriedusi bijušajam pašvaldību ministram Ivanam Teodosijevičam divu gadu cietumsodu par naida kurināšanu, nodēvējot 1999.gadā notikušo slaktiņu Račakas ciematā par safabricējumu.
Kosovas premjers paziņo par demisiju
Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs, kas kara laikā ar Serbiju bija Kosovas Atbrīvošanās armijas (KAA) komandieris, piektdien paziņojis par savu demisiju, jo ir izsaukts kā aizdomās turamais uz kara noziegumu tribunālu Hāgā.
Serbijas amatpersonas nevarēs apmeklēt Kosovu
Kosova aizliegusi Serbijas amatpersonām ieceļot savā teritorijā to "pastāvīgās propagandas un viltus ziņu dēļ", ceturtdien pavēstīja Kosovas Ārlietu ministrijas amatpersona, vēl vairāk saasinot spriedzi bijušo kara pretinieku starpā.
Kosovas prokuratūra prasa ANO misijā strādājošā Krievijas pārstāvja imunitātes atcelšanu
Kosovas prokuratūra trešdien prasījusi atcelt diplomātisko imunitāti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darbiniekam no Krievijas, kurš tiek turēts aizdomās par policijas operācijas kavēšanu.
ANO pieprasa atbrīvot divus policijas operācijā Kosovā ievainotos darbiniekus
ANO misija Kosovā otrdien pieprasīja nekavējoties atbrīvot divus tās darbiniekus, kas tika ievainoti un aizturēti policijas operācijas gaitā valsts ziemeļos, vienlaikus paužot "nopietnas bažas" par šo situāciju.
Serbija un Kosova sola atsākt dialogu
Serbijas un Kosovas līderi šonedēļ piekrita atsākt sarunas par attiecību uzlabošanu, neraugoties uz virkni nesaskaņu starp abām kaimiņvalstīm. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas prezidents Hašims Tači bija ieradušies Berlīnē, kur tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītāju Federiku Mogerīni. Serbija Kosovu, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, uzskata par savu teritoriju un neatzīst tās suverenitāti, tāpēc abu valstu attiecības ir saspīlētas. Taču ES kā priekšnosacījumu Serbijas un Kosovas uzņemšanai blokā ir noteikusi divpusējo attiecību normalizēšanu.
Pieminēs 20 gadus kopš NATO uzlidojumiem
Atšķirīgā noskaņojumā Serbijā un Kosovā svētdien pieminēs 20. gadadienu kopš NATO aviācijas kampaņas sākuma toreizējā Dienvidslāvijā. Uzlidojumu mērķis bija apturēt serbu armijas zvērības pret Kosovas albāņiem, kas bija sākuši bruņotu pretestību. Vairāk nekā divus mēnešus ilgušo uzlidojumu rezultātā Belgrada zaudēja kontroli pār Kosovu, kas vēlāk pasludināja neatkarību. Liela daļa Serbijas iedzīvotāju joprojām nespēj piedot Rietumiem 1999. gada uzlidojumus, savukārt Kosovas albāņi neskopojas ar pateicības vārdiem.
Kosovas prezidents: Lēmums par armijas izveidošanu ir neatsaucams
Kosovas prezidents Hašims Tači svētdien, pirms došanās uz ANO Drošības padomes sēdi, paziņojis, ka lēmums par armijas izveidošanu ir neatsaucams.
Kosovas parlaments nobalso par armijas izveidošanu
Neraugoties uz iespējamo spriedzes pieaugumu attiecībās ar Serbiju un NATO brīdinājumiem, Kosovas parlaments piektdien nobalsojis par pašreizējo drošības spēku pārveidošanu par pilnvērtīgu armiju.
Kosovas plāni veidot armiju rada saspīlējumu
Serbija neizslēdz militāru atbildi, ja Kosova izveidos armiju. Serbija Kosovu, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, uzskata par savu teritoriju un neatzīst tās suverenitāti, tāpēc abu valstu attiecības ir saspīlētas. Pret regulāras armijas izveidi Kosovā ir izteikusies arī NATO un Serbijas tuvākā sabiedrotā Krievija, kas pēdējos gados ir apsūdzēta centienos destabilizēt Balkānu reģionu.
Kosova virzās uz savas armijas izveidi
Kosova ceturtdien spērusi pirmos soļus savas armijas izveidošanai, pret ko stingri iebilst etniskā serbu minoritāte un Serbija, apgalvojot, ka tas rada draudus mieram. Kosova ir bijusī Serbijas province. 1998.-1999. gada Kosovas karš noslēdzās, kad NATO gaisa spēku operācijas rezultātā Serbijas spēki bija spiesti provinci pamest. Kopš tā laika par drošību Kosovā rūpējas NATO vadītā starptautiskā misija (KFOR). Kosovā joprojām dzīvo 120 000 etnisko serbu, bet absolūtais vairākums valsts iedzīvotāju ir albāņi.