Pagājušajā ziemā bijusī kolēģe Aija Duļevska-Cālīte, kas vasarās dzīvo Garupes dārzkopības kooperatīvā Arhitekts, atsūtīja man skaistu divu kaķu māju foto. Namiņa autoru viņa gan nezināja. Nesen, iztaujājot paziņas, uzzināju, ka par kaķu mieru un drošību parūpējies arhitekts Andris Vītols. Viņš jau no 60. gadu beigām dzīvo paša projektētā mājā kooperatīvā Arhitekts Garupē.
Vigda Jirgensone ar sunīti Tīnu baltajā ziemā dodas pastaigā pa dārziņu kooperatīva Silmala mazajām ieliņām. Aiz viņām soļo kaķu rinda – pieci savējie un tie, kuri arī jūtas kā savējie. Parasti sanāk no sešiem līdz padsmit staigātājiem. Kaķi, astes lepni gaisā saslējuši, ir droši un pašpārliecināti – esam taču viena ģimene.
Mūsu veterinārā centra apmeklētājs pārsteigts, ka vēl gadu nesasniedzis runčuks jau kož un skrāpē mājiniekiem. Dzīvojot laukos, runcis iesaistās kautiņos ar apkārtnes kaķiem, nāk mājās savainots, netīrs. Vai kastrācija palīdzēs mazināt jaunuļa agresiju?
Pagājušajā vasarā Taņai pēkšņi šķita, ka gar logu ārpusē nolido kāds sainītis. Viņa izskrēja uz lodžijas un ieraudzīja lejā zālē guļam baltu kaķi. Lidojošais brīnums bija iesprucis pagraba loga ailē. Ko nu? Vīrs izmeta frotē dvieli, un Taņa izvilka pārbijušos kaķi dienas gaismā. No kura loga dzīvnieks izlidoja?
Pēkšņi nobruka iecerētā intervija, fotogrāfs jau ir klāt, bet man nav rezerves varianta. Gandrīz vai jāraud. Pēkšņi atceros, ka mūsu mājā dzīvo Igors Storoževs ar savu mammu Margaritu, un viņiem esot divi kaķi Kanādas sfinksi, no kuriem viens ir liels ceļotājs, bet vasara taču ir ceļojumu laiks.
Drīz ar siltu laiku, putnu dziesmām un saulīti debesjumā pavasaris atnāks uz palikšanu. Taču jaukais laiks nāk arī ar biežāku dzīvnieku traumatismu, un šis gads nav izņēmums.
Kad termometra stabiņš noslīd krietni vien zem -10 grādiem un sniegs ir pāri potītēm, daudzi no mums priekā berzē rokas, jo brīvdienās varēs doties baudīt ziemas priekus, tomēr ir kādas mazas dvēselītes, kurām ziemas un aukstuma iestāšanās nozīmē izdzīvošanas mākslu. Kā rūpēties par saviem mīluļiem, ir runāts un rakstīts daudz un dikti, tāpēc šoreiz vairāk par murrātājiem, kuriem nav savu cilvēku un silto māju, par bezsaimnieku kaķiem, kuriem jāpaļaujas uz cilvēku žēlsirdību un palīdzību pārdzīvot lielo aukstumu un salu.
Arī šonedēļ, laikraksts Diena apkopojis informāciju par nelielu skaitu dzīvnieku, kuri savus nākamos saimniekus gaida dzīvnieku patversmēs. Aplūko viņu attēlus - varbūt kāds no šiem suņiem vai kaķiem var būt tavs nākamais mīlulis, kam sagādāt īstas mājas!
Ar bijušo Rīgas Autoelektroaparātu
rūpnīcas gravieri, tagad pensionāru Haraldu Tempelmani un viņa
rudo kaķeni Minnu tiekamies Lielajos kapos, kuru teritorija atrodas
līdzās Haralda dzīvesvietai. Šeit abi veic spirdzinošas rīta
pastaigas. Kaķenes saimnieks mani brīdina – pēc nesenā "satiksmes negadījuma" Minna neesot labā noskaņojumā, viņu
labāk neglaudīt.
Par pelēkbaltās kaķenes Mongolijas ierašanos Latvijā uzņēmumā Kurbads klīst dažādi stāsti. Tiem ir nedaudz noslēpumaina piegarša, bet Mongolija par to nedomā. Viņai vienkārši nav laika pievērst īpašu vērību savai izcelsmei. Kas bijis, tas bijis, turklāt kaķene nav nelegāla imigrante - viņai ir ES lolojumdzīvnieka pase (pet passport), kurā norādīts, ka Mongolijas oficiālais īpašnieks ir uzņēmums Kurbads.