Piektdiena, 13. jūnijs, paliks vēsturē kā diena, kad
Izraēla sāka tiešu un, iespējams, izšķirošu uzbrukumu
savai eksistenciālajai ienaidniecei Irānai. Tiesa, Irāna ir
atguvusies no pirmā apjukuma, un, vai ebreju valstij
izdosies sasniegt deklarētos mērķus, pagaidām nav
skaidrs. Taču kādi ir šī konflikta cēloņi un kādi –
turpmāko notikumu attīstības scenāriji?
Turpinoties savstarpējām apšaudēm ar raķetēm
un droniem, Irānas raķete
naktī uz ceturtdienu nodarījusi postījumus slimnīcai
Beerševā Izraēlas dienvidos,
savukārt Izraēla paziņojusi,
ka raidījusi triecienus pa vairākiem Irānas kodolobjektiem, to skaitā – smagā
ūdens reaktoru Arākā un Natanzas urāna bagātināšanas
rūpnīcu, vēsta BBC.
ASV prezidents Donalds Tramps ir apstiprinājis Irānas bombardēšanas plānu, bet vēl nav devis galīgo rīkojumu, ziņo laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) un aģentūra Bloomberg.
Maz ticama ir sauszemes operāciju īstenošana Irānā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka apsver, vai Savienotajām Valstīm pievienoties Izraēlas triecieniem Irānai, vienlaikus apgalvojot, ka Teherāna signalizējusi par vēlmi sākt sarunas.
Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei trešdien paziņojis, ka Irāna nekad nepadosies, un brīdināja ASV, ka tām tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums, ja tās iejauksies Irānas konfliktā ar Izraēlu.
Karadžā, netālu no Teherānas, iznīcinātas divas ēkas, kurās tika ražoti komponenti Irānas kodolprogrammas centrifūgām, trešdien paziņojusi Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).