Mēness izcelšanās noslēpums cilvēci nodarbinājis jau gadsimtiem ilgi. Teorijas ir dažādas, un kopš 70. gadiem astronomiem ir aizdomas, ka mūsu planētas dabiskais pavadonis radies, kad milzu protoplanēta ar nosaukumu Theia ietriecās agrīnajā Zemē.
Mūsdienu pusaudžiem var pārmest pārlieku aizraušanos ar ekrāniem, taču tos nav pamata kritizēt par seksuālu izlaidību. Šajā jomā jauniešus var uzskatīt pat par pārlieku atturīgiem.
Teorijas par Zemes veidošanās procesu nosaka, ka uz mūsu planētas virsmas perio - diski kontinenti saplūduši vienā un tad atkal atdalījušies. Pēdējā sadalīšanās notikusi samērā nesen, un tās gaitā vēl pirms 155 miljoniem gadu Austrālija bijusi savienota ar Āziju.
Halovīna tuvošanās ir pateicīgs laiks, lai pabaidītos pats un pabiedētu citus, tādēļ jaunā projektā The Science of Scare Project iesaistītie zinātnieki nolēma noskaidrot briesmīgākās šausmu filmu epizodes.
Mēdz teikt, ka jaunībā laiks velkas, bet pēc pusmūža lido vēja spārniem. Lai arī tā ir tikai šķietamība, tomēr zinātnieki vēlas noskaidrot tās cēloņus un pat noformulējuši teoriju.
Monētas mešana kā ātra izlozes metode izmantota gadsimtiem ilgi, pieņemot, ka iespējamība metāla priekšmetam nokrist ar vienu vai otru pusi uz augšu ir vienādi liela. Taču patiesībā viss nav tik godīgi. Mazliet biežāk monēta nokrīt ar to pusi uz augšu, kura bija virspusē metiena sākuma brīdī.
Ambiciozā plāna izveidot pastāvīgu bāzi uz Mēness virsmas izdošanās atkarīga no daudziem faktoriem, arī cilvēku spējas izveidot uzticamu infrastruktūru uz dabiskā pavadoņa.