Februāra pēdējā dienā Izraēla un ASV sāka pret Irānu vērstu liela
mēroga militāro operāciju, publiski paziņojot, ka uzbrukumu mērķis
ir panākt Irānā valdošā teokrātiskā režīma nomaiņu, kā arī likvidēt
Irānas radītos militāros draudus. ASV augstākā vadība, ieskaitot
prezidentu Donaldu Trampu, sākotnēji solīja, ka operācijas mērķi
tiks sasniegti četrās piecās dienās, tomēr jau drīz kļuva skaidrs, ka
gaidītās vieglās un ātrās uzvaras vietā Tuvo Austrumu reģionā pēc
būtības vēršas plašumā jau reģionāla mēroga konflikts. Kādi ir
iespējamie turpmākās attīstības scenāriji?
Izraēlas armija paziņoja, ka sestdien ar vairāk nekā 80 iznīcinātājiem uzbrukusi Irānas militārajiem objektiem, raķešu palaišanas iekārtām un citiem mērķiem Teherānā un Irānas centrālajā daļā.
NATO ceturtdien paziņoja, ka ir pastiprinājusi "ballistisko raķešu aizsardzības gatavību" apstākļos, kad Irāna kāpina triecienus Tuvo Austrumu valstīm un palaida raķeti uz NATO dalībvalsti Turciju.
Ap pusdienlaiku 5. martā no Irānas Islāma Republikas teritorijas tika veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi Azerbaidžānas Republikas Nahčivānas Autonomajai Republikai, liecina oficiāls paziņojums Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas interneta vietnē.
Vairāki sprādzieni ceturtdien nodārdēja virs Kataras galvaspilsētas Dohas tikai dažas stundas pēc tam, kad amatpersonas bija paziņojušas, ka evakuē iedzīvotājus, kas dzīvo ASV vēstniecības tuvumā.