Francijas galēji labējai Nacionālajai frontei (FN) izvirzītas apsūdzības par fiktīvu darbavietu piešķiršanu partijas biedriem Eiropas Parlamentā (EP), otrdien paziņojusi partija.
Francija nepieļaus, ka Eiropas Parlamenta (EP) oficiālā mītnes vieta tiek pārcelta no Strasbūras uz Briseli, svētdien paziņojusi Francijas Eiropas lietu ministre Natālija Luazo.
Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien izsaukusi Francijas vēstniecības pilnvaroto lietvedi, lai runātu par Krievijas parlamentārieša un miljardiera Suleimana Kerimova aizturēšanu Nicā.
Reaģējot uz parlamenta deputātu un vietējo iedzīvotāju protestiem, Francijas varasiestādes novērsīs musulmaņu lūgšanas Parīzes ziemeļu priekšpilsētu ielās, jo tās uzskatāmas par nepieņemamu publiskās telpas izmantošanu, paziņojis iekšlietu ministrs Žerārs Kolons.
Francijā iekšējā izlūkdienesta novērojamo personu sarakstā iekļauti teju 18 000 iespējamo radikāļu, otrdien atzina Francijas Iekšējās drošības ģenerāldirektorāta (DGSI) vadītājs Lorāns Nunjess.
Reaģējot uz ASV centieniem panākt Irānas kodollīguma pārskatīšanu, Irāna var izšķirties par savu kodolieroču radīšanu, brīdina Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Francijas parlamenta apakšpalāta trešdien atcēlusi tiesisko imunitāti galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderei Marinai Lepēnai, kura tviterī ievietojusi fotogrāfijas ar teroristu grupējuma Islāma valsts pastrādātajām zvērībām, ziņo avoti parlamentā.
Francijas parlaments apstiprinājis aizsardzības izdevumu palielināšanu 2018.gadam par gandrīz diviem miljardiem eiro, aizsardzības budžetam līdz ar to sasniedzot 32,4 miljardus eiro jeb 1,82% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Francijā trešdien beidzas ārkārtas stāvoklis, kas tika ieviests valstī pēc 2015.gada 13.novembrī notikušajiem teroraktiem un pēc tam sešas reizes pagarināts.