Francijā svētdien notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudējusi līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē, liecina provizoriskie rezultāti, kurus pirmdien publiskojusi Iekšlietu ministrija.
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien pēc Francijas un citu NATO sabiedroto karavīru apmeklējuma bāzē Rumānijā paudis stingrāku nostāju pret Krieviju, cenšoties kliedēt bažas, kas Ukrainā un vairāku Eiropas sabiedroto vidū radušās saistībā ar viņa agrākajiem izteikumiem par Maskavu.
Polijas prezidents Andžejs Duda mudinājis Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu apmeklēt Ukrainā vietas, kurās Krievijas karaspēks pastrādājis zvērības pret civiliedzīvotājiem, tai skaitā Buču un Irpiņu, kas atrodas netālu no Kijivas.
Dažas dienas pirms Francijas parlamenta vēlēšanām
veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka prezidentu
Emanuelu Makronu atbalstošā liberāli centriskā alianse var zaudēt savu vairākumu
Nacionālajā asamblejā.
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa piektdien publicētā intervijā paudusi skepsi par Francijas prezidenta Emanuela Makrona ideju veidot Eiropas politisko kopienu, iekļaujot tajā gan Eiropas Savienības (ES) valstis, gan Lielbritāniju.
Francijas pašreizējā prezidenta Emanuela Makrona pārvēlēšana amatā ir Francijas apliecinājums uzticībai Eiropas Savienībai (ES) un NATO, sveicot Makronu ar pārvēlēšanu, mikroblogšanas vietnē Twitter raksta Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.