Itālijas valdība svētdien prezentējusi 222 miljardu eiro vērtu ekonomikas atveseļošanas plānu, lielāko daļu no kura finansēs Eiropas Savienības (ES) īpaši izveidotais fonds.
Uzliesmojot Covid-19 pandēmijai, globālā ekonomika saskārusies ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem, kuru rezultāts ir planētas iedzīvotāju patēriņa struktūras izmaiņas.
Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.
Argentīnas ekonomika pērn samazinājās par 9,9%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 2002.gada, liecina valsts statistikas biroja apkopotā informācija.
Pēdējais gads pasaules akciju tirgos bijis visai svārstīgs, taču kopumā ar izteikti augšupejošu tendenci, kuras rezultātā šā gada februārī daļa populārāko akciju tirgu sasniedza jaunus vēsturiskos cenu maksimumus.
Šobrīd jau esam aizvadījuši apmēram desmitgadi, kopš centrālās bankas sāka masveida ekonomikas stimulēšanu, dzenot lejup procentu likmes, un kā mehānismu izmantoja valdību parāda vērtspapīru uzpirkšanu.
Amerikas Savienoto Valstu Senāts sestdien pieņēmis 1,9 triljonus dolāru lielo atbalsta plānu Covid-19 izraisītās krīzes novēršanai, kam saskaņā ar prezidenta Džo Baidena ieceri jāpalīdz atdzīvināt pandēmijas smagi skarto ASV ekonomiku.
Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.
Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.