Ja nākamajā akadēmiskajā gadā gribat studēt vai nodarboties ar pētniecību ārzemēs, ir vērts ielūkoties stipendiju iespējās, ko Latvijas iedzīvotājiem piedāvā citu valstu valdības. Lielai daļai šo stipendiju programmu pieteikšanās termiņš ir tieši aprīlī.
Līdz ar ASV jaunās militārās stratēģijas izsludināšanu, kas paredz ievērojami samazināt izdevumus un pastiprināt militāro klātbūtni Āzijā un Klusā okeāna reģionā, mazāka loma amerikāņu aizsardzības politikā būs atvēlēta Eiropai. Tuvākajos gados Amerika no Eiropas plāno izvest vairāk nekā 11 tūkstošus karavīru un slēgt vairākas militārās bāzes.
Šogad Latvijas parlamentam jāizdara vismaz divas svarīgas
ārpolitiskas izšķiršanās - jālemj par viena no Eiropas Savienības
(ES) pamatlīgumiem (publiskajā telpā apzīmē kā Lisabonas līgumu)
grozījumu ratifikāciju, kā arī par ES starpvalstu valdību līguma
par kopīgu fiskālo disciplīnu parakstīšanu.
Līdz 2011.g. 3.ceturksnim pasaules ekonomikas izaugsme turpināja būt laba, tomēr pašlaik redzama uz izaugsmes tempu sabremzēšanos, jo īpaši eirozonā un Lielbritānijā - pasaules ekonomikā ir pieaudzis jaunas recesijas risks, jo parāda krīze eirozonā un ASV pieņemas spēkā, secina Swedbank grupas galvenā ekonomiste Cecīlija Hermansone.
Ekonomikas pieauguma tempa palēnināšanās otrajā ceturksnī Eiropā rada riskus atkārtotai nonākšanai recesijā, taču reģionam šogad no tās vajadzētu izvairīties, uzrādot gausu izaugsmi, otrdien paziņoja starptautiskā reitingu aģentūra "Standard and Poor's".
Parādu krīze, kas pārņēmusi vairākas Eiropas valstis, var novest pie politiskās elites "deleģitimācijas" un vairot galēji labējo populistu popularitāti, pirmdien atzinuši Alpbahas foruma dalībnieki.
Teroristu grupējumi turpina apdraudēt Eiropu un dažādo savas metodes, lai varētu izmantot tīmekli kā nozīmīgu uzbrukumu ieroci, piektdien sacīja Eiropola vadītājs Robs Vainraits.Kaut arī kopš 2004. un 2005.gada Eiropā nav bijis lielu teroraktu, tas vēl nenozīmē, ka tādi netiek plānoti, runājot Eiropola jaunā Hāgas biroja atklāšanā, sacīja Vainraits.
Panākumiem vainagojušās sarunas starp ASV un Rumāniju par pārtvērējraķešu izvietošanu rumāņu teritorijā. Tā ir daļa no ASV 2009. gadā pieņemtā plāna par Eiropas aizsardzības vairoga izveidi, kas pasargātu reģionu no tādu valstu kā Irāna augošās militārās varenības potenciālajiem draudiem. Taču otrdien parakstītā vienošanās izraisījusi plašus iebildumus Krievijā. Valsts baidās, ka pretraķešu sistēma var tikt pavērsta pret Krievijas stratēģiskajiem kodolspēkiem, un uzstāj, ka vēlas saņemt drošības garantijas no Vašingtonas.
Eiropā ir ļoti izteikts un aizvien pieaugošs Krievijas lobijs un Latvijas pārstāvju paustais par ciešāku sadarbību dažādās jomās ar šo lielvalsti ir aplamība, pauda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība, Vienotība) laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze.