Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē Desmit gadi kopā ar eiro sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.
Jau piecus gadus ikdienā lietojam eiro, ko popularitātes ziņā pasaulē apsteidz vien Amerikas Savienoto valstu dolārs. Kad Latvija pievienojās eirozonai, galveno smagumu sakarā ar naudas maiņu "iznesa" tirgotāji, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).
Latvija par eirozonas valsti kļuva pirms pieciem gadiem – 2014. gada 1. janvārī. Lēmums pāriet no lata uz eiro sabiedrībā izraisīja visai asas diskusijas, jo lats latviešiem nebija tikai naudas vienība – lielākajai daļai tas saistījās ar Latvijas brīvības un neatkarības atgūšanu. Daļa sabiedrības naudas maiņu uztvēra gluži kā valsts nodevību, un vēl tagad šad tad var dzirdēt frāzes "latos viss bija lētāks" vai "kad bija lati, vismaz varēja just, ka ir nauda makā". Vienlaikus daudzi uzskatīja, ka eiro ieviešanai būs pozitīva ietekme.
Līdz šā gada septembra beigām no apgrozības izņemti 37,6% lata monētu 27,3 miljonu latu vērtībā (143,8 miljoni gabalu monētu) un 94,8% lata banknošu 930,6 miljonu latu vērtībā (46,7 miljoni gabalu banknošu), liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.Septembra beigās vēl neapmainīti bija 345 miljoni gabalu lata monētu, kas svara izteiksmē ir 793 tonnas.
Pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai sekos vismaz trīs gadus ilga pauze, jo pārējās valstis nav spērušas nepieciešamos sagatavošanās soļus, tā Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroja Latvijā rīkotajā diskusijā par mācībām no eirozonas satricinājumiem un izaicinājumiem norādīja pašreizējais EP deputāts, kandidāts uz Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (Vienotība/ETP).