E-veselības projekta funkcionalitāti pārbaudīs līdz martam
Martā iecerēts pabeigt e-veselības projekta testēšanu, lai varētu secināt, vai tas ir izdevies, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
E-veselība
Līdz gada beigām e-veselības sistēmā izrakstītas receptes būs arī jādrukā
Līdz 30.novembrim e-veselības sistēmā izrakstītas receptes ārstiem būs jāizdrukā arī papīra formātā.
Skaidrību par e-veselības projekta sekmēm sola nākamā gada sākumā
Šodien valdībā uzklausot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumu par īstenotajiem e-pakalpojumiem un iespējamiem finanšu riskiem, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) solīja, ka nākamā gada sākumā būs redzams, vai e-veselības projekts ir izdevies.
E-veselības ieviešanu atliek uz gadu (papildināts 14:38)
Valdība šodien vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.Veselības ministrija (VM) šodien nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.
E-veselības brāķa iemeslus neizmeklēs, bet Belēvičs projektam pieprasa papildu 25 miljonus
Latvija jau deviņus gadus cenšas ieviest e-veselības sistēmu - tam iztērēti vairāk nekā 10 miljoni eiro, taču neviens no solītajiem pakalpojumiem nedarbojas. Sistēmas ieviešana vairākkārt atlikta, un janvārī ir pēdējais termiņš, kad pacientiem jābūt elektroniski pieejamiem tādiem pakalpojumiem kā receptes un darba nespējas lapas saņemšana, un iespējai e-vidē pieteikt vizīti pie ārsta.
14,5 miljoni, deviņi gadi - rezultātā čiks
Jau deviņus gadus Latvijā mēģina ieviest e-veselības projektus, un, lai gan tam iztērēti 14,5 miljoni eiro, patlaban nav pieejams neviens no 31 solītā e-pakalpojuma. Turklāt pastāv iespēja, ka par nepamatoti izlietotiem var tikt atzīti Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi, kas nozīmētu, ka Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.
Nesaņemot papildu līdzekļus e-veselības ieviešanai, VM projekta ieceres realizēs mazākā apjomā
Nesaņemot papildu finansējumu e-veselības 3.posma ieviešanai, Veselības ministrija (VM) centīsies rīkoties ar jau esošajiem līdzekļiem, kā arī nepieciešamības gadījumā konkrētais posms tiks realizēts mazākā apjomā, aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāve Agnese Gusarova.
E-veselības projekta izgāšanās valstij var izmaksāt 11,3 miljonus eiro
Līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.Līdz ar to Valsts kontrolei ir bažas, ka Latvija var pazaudēt Eiropas Savienības ES piešķirtos līdzekļus.
Latviju vēlas redzēt starp līderiem
Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un somijā ir labs pamats, lai attīstītu e-veselības tīklu. "Latvija ar šiem risinājumiem nav aizkavējusies, kā jūs sakāt. Salīdzinot
ar virkni citu valstu, Latvijā ir vērojams progress, lai ieviestu
e-veselības sistēmu," intervijā Annai Bērziņai atzīst Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis.
E-veselība kā peļņas bieds
Ieviešot e-veselību, sistēma kļūs caurredzamāka - iestādes vairs nevarēs nopelnīt, dublējot izmeklējumus, intervijā Annai Bērziņai pastāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu Andri Skridi.Fragments no intervijas:**Tiklīdz runa par veselības aprūpi, tā parādās "5% no IKP", ko visi tik ļoti vēlas.
E-miljoni izkūp birokrātijas labirintos
Valsts e-pakalpojumu jomā jālabojas gan ierēdņiem, gan iedzīvotājiem. Šobrīd pakalpojumus ievieš gausi un izmanto - negribīgi. Sestdiena pēta, vai valsts īstenoto e-projektu neveiksmes iemesli slēpjas birokrātijas radītajā tūļībā un "kolektīvajā bezatbildībā".
Skolas.lv ir neveiksme, e-veselību jācenšas glābt
Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne intervijā Madgai Riekstiņai.