Vēl nenonākusi līdz apstiprināšanai Saeimā, nu jau gandrīz divus mēnešus topošā Krišjāņa Kariņa otrā valdība jau ir radījusi pamatīgas šaubas par savu stabilitāti, ilgtspēju un spēju sastrādāties.
Pārliecība, ka ikviena jaunievēlētā Saeima un katra nākamā valdība nodrošinās vieglāku dzīvi, gan raksturīga vien nelielai mūsu sabiedrības daļai, kas allaž vēlēšanās cer nobalsot par politisko Laimes lāci, kurš paaugstinās vispārējo labklājību.
Virkne ietekmīgu plašsaziņas
līdzekļu, piemēram, Politico,
vēsta, ka ASV prezidenta Džo
Baidena parakstītā likuma par
inflācijas samazināšanu
Savienotajās Valstīs dēļ starp
ASV un Eiropas Savienību (ES) ir izcēlušās
ļoti nopietnas tirdzniecības domstarpības,
kas var novest pat pie tirdzniecības kara
Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā noslēgusies ANO 27. konference par klimata izmaiņām (COP 27), kuras gaitā būtībā tika secināts, ka nekāda progresa centienos samazināt siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzumu atmosfērā nav (enerģētiskā krīze pat ir novedusi pie to pieauguma), bet rezultātā tika izveidots jauns klimatiskais fonds attīstības valstu atbalstīšanai, lai gan sākotnēji pastāvēja šaubas, ka izdosies vienoties par tā izveidi.
Redzot pēdējos valsts lēmumus – gan aizgājušās Saeimas populistiskos nolūkos nolemto par minimālās algas palielināšanu par 120 eiro, gan AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls neizprotamo vēlmi drastiski paaugstināt savu pakalpojumu tarifus, rodas loģisks jautājums – vai politiķi un valsts pārvalde kopumā ir nolēmuši pilnībā iznīcināt Latvijas ekonomiku un padarīt daudzus iedzīvotājus par nabagiem?
Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu svinēsim jau
rīt. Šajā gadā gan trūkst tā emocionālā pacēluma, kas valdīja
pirms četriem gadiem, kad tika
svinēta mūsu valsts simtgade.
Vakar un šodien Indonēzijā
notiekošais G20 (pasaules 20
vadošo ekonomiku) līderu vai
viņu pārstāvju samits liecina,
ka arī G20 ir ceļā uz to, lai no
apvienības, kuras dalībnieki
pieņem globālā mērogā nozīmīgus lēmumus, tā pārtaptu tikai par platformu, kur
notiek viedokļu apmaiņa starp rietumvalstīm un vadošajām attīstības valstīm.
Pavērojot publisko telpu, šķiet, patlaban dienas kārtībā aktuālākās tēmas ir valdības (ne)veidošanas sarunas, Krievijas karš Ukrainā, pseidoskandāls ar nosaukumu "čuhņa", dzīves dārdzības pieaugums un vēl virkne šodien aktuālu, taču
ilgākā laika posmā noteikti pārejošu tēmu.
Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa "Latvijas ārpolitiskajām pozīcijām neatbilstošajiem izteikumiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē A. Elksniņam atgādināja, ka "Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu".