Joprojām nav nekādu pazīmju, kas apliecinātu, ka Krievija būtu atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, viesojoties Varšavā, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens."Es jums varu apliecināt - ja mēs iegūsim uzskatāmus pierādījumus, ka viņi tiešām atvelk savus karavīrus, es būšu pats pirmais, kurš par to izteiks atzinību," sacīja alianses vadītājs.
Piektdien, 2.maijā, Ādažu poligonā, piedaloties aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam Raimondam Graubem un Lielbritānijas bruņoto spēku pārstāvjiem, notiks iepirkšanai paredzētās bruņutehnikas paraugdemonstrējumi. Franču kurgānā tiks demonstrēts Lielbritānijas vieglais tanks FV107 Scimitar, kas bruņots ar 30 milimetru lielgabalu, bruņutransportieris FV103 Spartan un evakuācijas tehnika FV106 Samson.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV bruņotie spēki uz Baltijas valstīm nosūtīs 450 karavīrus, bet uz Poliju - aptuveni 150 karavīrus, otrdien, 22.aprīlī, paziņojis Pentagons.150 ASV armijas 173.gaisa desanta brigādes karavīri Polijā ieradīsies jau trešdien, 23.aprīlī, bet tuvāko dienu laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ieradīsies vēl aptuveni 450 karavīri (katrā valstī pa 150 karavīriem), lai piedalītos jaunos militārajos manevros, paziņoja Pentagona preses pārstāvis Džons Kērbijs.
Pērn dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos tika rekrutēti 212 karavīri, bet atvaļinājās 318 karavīri, turklāt 132 karavīri no dienesta aizgāja pēc pašu vēlēšanās, liecina portālā Sargs.lv publicētā statistika.Ceturtā daļa nepagarināja profesionālā dienesta līgumu, bet 18 procenti sasniedza maksimālo militārpersonām pieļaujamo vecumu.
Krievija pēc karavīru un militārās tehnikas vienību skaita ir otra ietekmīgākā superlielvara pasaulē – uzreiz aiz ASV. Ja skatās situāciju "uz papīra", tad Ukraina, militārā spēka ziņā ieņem vietu tikai otrajā desmitniekā pasaulē. Salīdzinājumam - daži skaitļi, kas aptuveni iezīmē abu valstu teorētisko militāro spēku samēru.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ekspresintervijā Diena.lv žurnālistam Edžum Miķelsonam pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu Briselē.
Ekoloģisku apsvērumu dēļ Norvēģijas armija nolēmusi reizi nedēļā uzsēdināt savus karavīrus uz veģetārās diētas, otrdien paziņojis armijas preses pārstāvis."Tas ir solis mūsu klimata aizsargāšanai," norādīja preses pārstāvis, skaidrojot, ka idejas mērķis ir samazināt ekoloģiski nedraudzīgās pārtikas patēriņu.
Tūkstošiem cilvēku pirmdien vēroja Latvijas proklamēšanas 95.gadadienai veltītu Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu un Jaunsardzes vienību militāro parādi.
Šveicē svētdien, 22.septembrī, notiks referendums par to, vai valstij būtu jāatceļ obligātais militārais dienests, kas kļuvis par vienu no valsts simboliem, līdzīgi kā demokrātija, šokolāde un siers.
Lai uzzinātu, vai armijas zupas katlā nav trāpījušies tārpi, vienmēr nav jāzvana ģenerālim, ir pietiekami aprunāties ar jebkuru Latvijas bruņoto spēku karavīru. Tā iespējams uzzināt gana daudz un saprast, ko reāli nozīmē valdības bezatbildība, ignorējot aicinājumus palielināt aizsardzības nozarei piešķiramos līdzekļus.
Iespēja izmantot Zviedrijas sauszemes teritoriju un gaisa telpu būtu izšķiroša, ja NATO nāktos no uzbrukuma aizsargāt Baltijas valstis, uzskata latviešu izcelsmes vadošais pētnieks Karaliskajā Zviedrijas Kara zinātņu akadēmijā Kārlis Neretnieks.