Krimas aneksija radījusi nopietnas juridiskas konsekvences, trešdien žurnālistiem ikgadējā konsulārajiem jautājumiem veltītā preses konferencē sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie valstspiederīgie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā sasniegusi rekorda slieksni, taču ar pavisam niecīgu pieaugumu kopš aizpērnā gada - tas liek domāt, ka emigrācijas plūsma sākusi bremzēties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Igaunijas Ārlietu ministrija ir brīdinājusi savas tūrfirmas par bīstamu situāciju Ēģiptē un aicinājusi atcelt braucienus uz šo Ziemeļāfrikas valsti. Tāpēc arī Igaunijas tūroperators Novatours ir atcēlis visus braucienus uz Ēģipti, tostarp populārajiem kūrortiem Hurgadu un Šarm eš Šeihu. Šim piemēram gan nav sekojušas Novatours filiāles Latvijā un Lietuvā, otrdien raksta laikraksts Diena.
Mazākumtautību pārstāvju tiesības Ukrainas teritorijā nav apdraudētas, secināts Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas ziņojumā par nacionālo minoritāšu stāvokli Ukrainā.
Krievijas Ārlietu ministrijas publiskotā informācija par mazākumtautību izglītības reformu Latvijā un pāreju uz mācībām latviešu valodā no 2018.gada ir klaji maldinoša un neobjektīva, portālam Diena.lv norādīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.Attiecībā uz acīmredzami nepatiesajiem, sagrozītajiem un maldinošajiem apgalvojumiem, ko publiskojusi Krievijas Ārlietu ministrija, jāsecina - šis diemžēl ir kārtējais paziņojums, kas ne tikai dezinformē un kura saturs ir attālināts no objektīvās realitātes, bet norāda vai nu uz nespēju vai arī nevēlēšanos ņemt vērā faktus," komentējot Krievijas ārlietu ministrijas nesenos paziņojumus par it kā plānoto mazākumtautību skolu reformu, norāda Eihenbaums.
Nākotnē nepieciešama daudz ciešāka ASV iesaiste un sadarbība Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības politikā, padarot to par Eiroatlantisko austrumu partnerību, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
Otrā pasaules kara laikā un pēc tā Latvija piedzīvoja divu totalitāru režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – okupāciju. Izmantojot represijas un teroru, totalitārās nacistu un padomju varas piespiedu kārtā mobilizēja daudzus Latvijas iedzīvotājus vienas vai otras valsts bruņotajos spēkos.
Latvija neatzīst par leģitīmu 16. martā Krimas Autonomajā Republikā notiekošo tā saucamo referendumu par pievienošanos Krievijas Federācijai. Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji – republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība.
Jau abas Latvijas tuvākās kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju - skāris noklausīšanās skandāls, proti, kāds ierakstījis augstu amatpersonu kompromitējošas telefonsarunas un publicējis tās vietnē Youtube.com. Šim informācijas karam vajadzētu darīt vērīgas arī Latvijas amatpersonas, ņemot vērā, ka 2015. gada pirmajā pusē Latvija kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienības (ES) Padomē. Turklāt prezidentūras laikā tiks rīkots arī Austrumu partnerības samits, kas var vērst pret Latviju lielās kaimiņvalsts Krievijas spiedienu.
Šajā sarakstā iekļauti no amata gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, viņa dēli Viktors un Oleksandrs, bijušais ģenerālprokurors Viktors Pšonka un viņa dēls Artjoms, kā arī bijušais premjerministrs Mikola Azarovs un viņa dēls Aleksej un bijusī vicepremjere Raisa Bogatirova.
Turpinoties Krievijas militārajām aktivitātēm, Ukrainā ir reāli kara draudi un tur draud izvērsties potenciāli lielākais militārais konflikts Eiropā 21.gadsimtā, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
