Atšķirībā no kopējās
valsts tautsaimniecības situācijas vidējai algai Latvijā
nav bijusi nepieciešamība
pēc atgriešanās pirmskrīzes
līmenī, jo arī Covid-19 pandēmija nav apturējusi vidējās darba samaksas pieaugumu. Arī šā gada trešais ceturksnis nebija nekāds izņēmums, vidējai bruto darba
samaksai salīdzinājumā ar
atbilstošu laika periodu pērn
palielinoties par 10,4% līdz
1280 eiro, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP)
dati.
Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.
Lielai daļai ārstu un un māsām 2022.gadā plānots atalgojuma pieaugums 4% līdz 6% apmērā, liecina Veselības ministrijas (VM) pārstāvja Borisa Kņigina šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentētie dati.
Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016.gada, liecina jaunākais VID veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020.gadu.
Lai saprastu, ka sabiedrību maldinošs ir dažu politiķu un valsts iestāžu darbinieku bieži kultivētais apgalvojums, ka Latvijā valsts sektorā ir zems atalgojums, bet privātajā sektorā – augsts, ir vērts ielūkoties datos, ko apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, (CSP) un arī pētījumā, ko, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, veikusi kompānija Lursoft.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis stāsta, ka no 2023. gada rosinās ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā. Intervijā Rūtai Kesnerei viņš norāda, ka valstij tas izmaksātu 300 miljonu eiro.
Pieaugusi ēnu ekonomika, nepilna darba laika strādājošo, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu, atlaišana no darba, nepilna laika mazapmaksāta darba piedāvājumu sarukums darba tirgū – tās visas ir iespējamās negatīvās sekas lēmumam ar 1. jūliju ieviest minimālās sociālās iemaksas.
Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.