Prognozē jaunas darba vietas
Lai gan patlaban Latvijā vērojams vidējās algas kāpums, nav
zināms, cik ilga un noturīga būs darba samaksas palielināšanās
tendence.
Algas
Vidējā darba alga Latvijā uz papīra sasniedz teju 750 eiro
Šī gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 742 eiro un, kas ir par 7,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tā veidoja 689 eiro, savukārt mēneša vidējā neto darba samaksa bijusi 544 eiro, portālam Diena.lv pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
VK: Jauna cietuma būvniecībai piešķirto naudu TM izlieto arī algām
Tieslietu ministrija (TM) divām Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes nodaļas darbiniecēm no jauna cietuma būvniecībai piešķirtā finansējuma 13 472 latus (19 169 eiro) izlietoja viņu mēnešalgu izmaksāšanai, liecina Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums par TM pagājušā gada pārskatu.
FM prognozē, ka vidējā bruto alga šogad pieaugs līdz 756 eiro
Vidējā mēneša bruto darba samaksa Latvijā šogad kāps līdz 756,3 eiro, prognozē Finanšu ministrija (FM).Pērn vidējā bruto darba samaksa mēnesī bija 716,2 eiro. FM prognozē, ka šogad vidējā darba samaksa faktiskajās cenās būs par 5,6%, bet salīdzināmās cenās - par 4,5% lielāka nekā pagājušajā gadā.Darba samaksas kāpums tiek prognozēts arī nākamajos gados.
No ministriem martā vislielākā alga satiksmes nozares pārzinātājam
No ministriem martā vislielākā alga bija satiksmes ministram Anrijam Matīsam (Vienotība) - viņš saņēma 1837 eiro, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.
Darbaspēks kļuvis par 34 centiem stundā dārgāks
Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4.ceturksni, pieauga par 34 centiem jeb 5,9% stundā, sasniedzot 6,18 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Arī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek novērsta gan kalendāro dienu skaita atšķirības, gan sezonas ietekme) darbaspēka izmaksas palielinājās par 5,9%.
Bundžu Jānis: Atalgojums un bļoda
Bļoda nav tikai trauks. Tas ir unikāls psiholoģisks un kāds tur vēl fenomens. Tai nav nekādu aso stūru, tumšo kaktu, aizgaldu, kur noslēpties. Bļodai nav vājo pušu. Bet nav arī stipro. Ilgāku laiku atrodoties bļodā, izveidojas ļoti harmoniska un pilnīga, taču iluzora pasaules uztvere.Kādēļ tas tiek stāstīts?Atrisinājums būs beigās.
Raidījums: Celtnieku uzmešanu ierēķina jau būvdarbu tāmēs
Sacensība par zemāko cenu būvniecības iepirkumos bieži vien nozīmē, ka celtnieku apkrāpšanu ierēķina jau sākotnējās darbu tāmēs, ziņo LTV raidījums de facto. Algu nemaksāšana iespējama, pateicoties necaurspīdīgai apakšuzņēmēju sistēmai. No šādas prakses mēdz ciest arī ģenerāluzņēmēji, bet mazāk par pašiem celtniekiem.
Straujuma: Iespējams, daļu valsts pārvaldes darbinieku vajag atlaist
Iekšlietu dienestu darbiniekiem algas ir mazas, taču valsts pārvaldes finansējumu summāri nevar palielināt – risinājums jāmeklē struktūras izmaiņās, intervijā Sandrim Točam norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma.Fragments no intervijas: **Ziniet, par Atceramies Talsu traģēdiju, kad bērniem atļāva uzkāpt uz veca, norakstīta pacēlāja.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izmeklētājs mēnesī saņem 700 latus uz papīra
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas galvenais izmeklētājs atalgojumā mēnesī saņem apmēram 700 latus pirms nodokļu nomaksas, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.
Gašpuitis: Pamazām izzūd stingrais taupības tvēriens un uzlabojas priekšnosacījumi darba samaksas kāpumam
Ekonomiskās aktivitātes pieaugums turpina dzīt uz augšu arī atalgojumu, kas trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturksni, ir audzis par 5,1%. Sabiedriskā sektora darba samaksas kāpums bija 5,3%, ieskaitot vispārējās valdības sektoru, kur algu kāpums bija 6,2% apmērā. Nedaudz atpalika privātais sektors ar 5% kāpumu.
Strašuna: Darba tirgus uzkaršanas riski pieaug
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem bruto algu kāpums ir paātrinājies. 3.ceturksnī vidējā bruto alga bija par 5,1% augstāka nekā pirms gada, gada pirmajos 9 mēnešos - par 4.6% augstāka. Janvārī-septembrī visstraujākais kāpums gada laikā bija novērojams ieguves rūpniecībā un mākslā, izklaidē un atpūtā (ap 12%), kā arī būvniecībā, iekšzemes tirdzniecībā un finanšu sektorā (ap 7%). Vismazākais pieaugums ir bijis ūdens apgādē un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos (mazāk par 1%)